Ļaujiet man vērsties pie jums, ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas
mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas, arī
skatoties uz mūsu kontinenta nākotni.
Kopš Otrā Pasaules kara Eiropa nekad nav bijusi tik nepieciešama. Un
tomēr, nekad Eiropa nav bijusi tādās briesmās.
Brexit tam ir simbols. Eiropas krīzes simbols, - Eiropas, kas nav spējusi
aizsargāt tautas pret mūsdienu pasaules lielajiem satricinājumiem. Arī
Eiropas - slazda simbols. Slazds nav piederība Eiropas Savienībai; tie ir
meli un bezatbildība, kas var to sagraut. Kurš ir izstāstījis britiem
patiesību par viņu nākotni pēc Brexit? Kurš viņiem ir stāstījis par
iespēju zaudēt pieeju Eiropas tirgum? Kurš ir atsaucis atmiņā faktorus,
kas apdraud Īrijas brīvību, atskatoties uz pagātnes notikumiem?
Nacionālistu atkāpšanās nepiedāvā neko; tā ir noraidīšana nepiedāvājot
risinājumu. Un šis slazds draud visai Eiropai: naida kurinātāji - kas
balstoties uz nepatiesu informāciju, ir gatavi apsolīt vienu dienu vienu
un nākamajā dienā pretējo.
Redzot šīs manipulācijas, - mums ir jābūt modriem. Lepniem un ar skaidru
prātu.
Vispirms, lai pateiktu, kas ir Eiropa. Tas ir vēsturisks panākums:
izpostīta kontinenta savstarpēja samierināšana-, vienojoties projektā, kas
balstās uz mieru, labklājību un brīvību. Nekad to neaizmirsīsim. Un šis
projekts mūs turpina aizsargāt arī šodien: kura valsts spētu viena stāvēt
pretim lielvaru agresīvajām stratēģijām? Kurš varētu apgalvot, ka viens un
neatkarīgs pretstāvēs skaitliskam pārspēkam? Kā mēs pretosimies
kapitālisma finanšu krīzēm bez eiro, kas ir visas Savienības spēks?
Eiropa, tā ir arī tūkstošiem ikdienas projektu, kas ir mainījuši mūsu
teritoriju vizuālo izskatu:, gan atjaunota skola, gan uzcelts ceļš, un
visbeidzot piekļuve ātrgaitas internetam. Šī cīņa ir katras dienas
uzdevums, jo Eiropa, tāpat kā miers, nekad nav sasniegti. Francijas vārdā,
es to katru dienu daru nenoguris, lai Eiropa attīstītos un varētu
aizsargāt tās standartus. Mēs esam parādījuši, ka eiropeiskās drošības
sistēmas izveide vai sociālo tiesību aizsardzība ir bijusi iespējama,
neskatoties uz to, ka daudzi apgalvo pretējo.
Bet vajag darīt vēl vairāk, rīkoties vēl ātrāk. Jo ir cits slazds,
respektīvi, - statu quo un samierināšanās. Vērojot lielos satricinājumus
pasaulē, pilsoņi mums bieži saka: „Kur ir Eiropa? Ko dara Eiropa?”
Viņuprāt, tā ir kļuvusi par tirgu bez dvēseles. Taču Eiropa nav tikai
tirgus, tā ir projekts. Tirgus ir noderīgs, bet nedrīkst aizmirst par
nepieciešamību pēc robežām, kas aizsargā, un vērtībām, kas vieno.
Nacionālisti kļūdās, pieļaujot pat domu, ka varētu aizsargāt mūsu
identitāti, Eiropu šķirot,; jo tā ir eiropeiskā civilizācija, kas mūs
apvieno, mūs atbrīvo un mūs aizsargā. Bet tie, kas nevēlēsies neko mainīt,
arī kļūdās, jo viņi noliedz bailes, kas žņaudz mūsu tautas, neatdzīst
šaubas, kas novājina mūsu demokātijas. Mēs esam izšķirošā brīdī, kas
mainīs mūsu kontinentu, brīdī, kad visiem kopā ir politiski un kulturāli
jārada no jauna mūsu civilizācija pasaulē, kura mainās. Tas ir eiropeiskās
Atdzimšanas brīdis. Arī stāvot pretī spiedienam uz atkāpšanās pozīciju un
šķelšanos, es jums piedāvāju celt kopā šo Atdzimšanu, bastoties uz trim
augstiem mērķiem: brīvība, aizsardzība un progress.
Aizsargāt mūsu brīvību
Eiropeiskais modelis balstās uz cilvēka brīvību, viedokļu dažādību un
radīšanu. Mūsu brīvības pamatā ir demokrātiska brīvība, kas ļauj
izvēlēties savus varasvīrus brīdī, kad katrās vēlēšanās svešzemju
lielvaras meklē iespēju ietekmēt mūsu balsojumu. Es piedāvāju izveidot -
Eiropas demokrātiju aizsardzības Aģentūru, kas dod iespēju nosūtīt
Eiropas ekspertus katrai dalībvalstij, ar mērķi aizsargāt vēlēšanu procesu
pret kiberuzbrukumiem un manipulācijām. Šīs brīvības ietvaros mums vajag
arī aizliegt svešzemju lielvarām Eiropas politisko partiju
finansēšanu. Balstoties uz Eiropas likumiem, mums ir jāpanāk , lai
Internetā tiktu izdzēstas jebkuras naidu un vardarbību kurinošas
sarunas, jo indivīda respektēšana ir mūsu civilizācijas cieņas pamatā.
Aizsargāt mūsu kontinentu
Dibināta, balstoties uz iekšēju samierināšanos, Eiropas Savienība ir
aizmirsusi saskatīt pasaules realitātes.Tomēr neviena savienība - nevar
radīt piederības sajūtu, ja tai nav robežas, ko tā aizsargā. Robeža – tā
ir brīvība drošībā. Mums ir jāpārskata Šengenas zonas pamatpricips: visiem
tiem, kas vēlas tajā piedalīties ir jāpilda atbildības (stingra robežu
kontrole) un solidaritātes (tāda pati patvēruma politika, ar vienādiem
uzņemšanas un atteikuma noteikumiem) saistības. Vienota robežu kontrole
un vienots Eiropas patvēruma birojs, noteikti kontroles noteikumi,
vienota Eiropas solidaritāte, ko labvēlīgi ietekmē katra valsts, ko
pārvalda Eiropas iekšējās drošības Padome: es ticu Eiropai, kas
vienlaicīgi aizsargā gan savas vērtības, gan arī robežas migrācijas
kontekstā.
Tās pašas prasības ir jāattiecina uz aizsardzību. Svarīgs progress tika
sasniegts divu gadu laikā, bet mums vajag nospraust skaidru kursu:
drošības un aizsardzības līgumam ir jādefinē mūsu nepieciešamos
pienākumus sadarbībā ar NATO un mūsu Eiropas sabiedrotajiem: militārā
budžeta palielināšana, dzīvē ieviest savstarpējās aizsardzības klauzulu,
Eiropas drošības padome, kas pieaicinot kā partneri Apvienoto Karalisti,
sagatavotu mūsu kopīgos lēmumus.
Mūsu robežām ir jānodrošina arī taisnīgu konkurenci. Kura lielvara
pasaulē vēlēsies sadarboties ar tiem, kas nerespektē nekādus noteikumus?
Mēs nevaram ciest, neko nesakot. Mums ir jāveic reformas mūsu konkurences
politikā, jāizstrādā jauna tirdzniecības politika: ieviest sankcijas jeb
aizliegt Eiropā uzņēmumus, kuri ir apdraudējums mūsu stratēģiskajām
interesēm un mūsu pamatvērtībām, runājot par vides normām, datu
aizsardzību un precīziem nodokļu maksājumiem; kā arī uzņemties dot
eiropeisku priekšroku mūsu tirgum un stratēģiskajām industrijām, kā to
dara mūsu amerikāņu vai ķīniešu konkurenti.
Atrast no jauna progresa vēsmu
Eiropa nav otrās šķiras spēks. Visa Eiropa ir avangards: tā vienmēr ir
spējusi definēt progresa normas. Un tāpēc tai ir jābalstās uz
konverģences projektu vairāk nekā uz konkurences projektu,: Eiropai, kurā
tika radīta sociālā apdrošināšana, ir jādibina sociālais vairogs
katram strādniekam no Austrumiem līdz Rietumiem; un; no Ziemeļiem līdz
Dienvidiem, kas garantētu vienlīdzīgu darba atalgojumu, katrai valstij
adaptētu Eiropas algas mimimumu, ko katru gadu varētu kolektīvi
apspriest.
Atjaunot progresa gaitu, nozīmē uzņemties cīņu par ekoloģiju. Vai mēs
varēsim skatīties acīs saviem bērniem, ja mēs nenovērsīsim mūsu parādu
klimata izmaiņām? Eiropas Savienībai ir jānosaka augsti mērķi – 0 oglekļa
2050. gadā, divreiz samazināt pesticīdus 2025. gadā - un pielāgot šīs
politiskās institūcijas sekojošām vajadzībām: Eiropas klimata banka
finansēs ekoloģiskās pārmaiņas: Eiropas sanitārais Spēks nostiprinās
mūsu pārtikas kontroli pret lobija draudiem, tāpat ir nepieciešama arī
neatkarīga zinātniska novērtēšana bīstamām vielām, kas var ietekmēt
apkārtējo vidi un veselību... Šim imperatīvam ir jānosaka jebkura mūsu
darbība: no Centrālās bankas līdz Eiropas Komisijai, Eiropas budžets
Eiropas investīciju plānā, visām mūsu institūcijām klimatam ir jābūt kā
mandātam.
Progress un brīvība, balstās iespējā dzīvot no sava darba augļiem, tādēļ
Eiropai ir jāaizsteidzas citiem priekšā, lai radītu jaunas darba vietas.
Un tāpēc tai ir netikai jāregulē datu milži, izveidojot lielo Eiropas
platformu pārraudzību (paātrinātas sankcijas konkurencei, to algoritmu
caurspīdīgums...), bet arī jāfinansē inovācijas, dotējot jauno Eiropas
inovācijas Padomi ar budžetu, kas ir līdzvērtīgs Amerikas Savienoto valstu
budžetam, lai kļūtu par līderi tādam jaunam tehnoloģiju izrāvienam, kā,
piemēram, mākslīgais intelekts.
Eiropai, kas ir pasaules daļa, ir jābūt vērstai uz Āfriku, ar kuru mums ir
jāizveido nākotnes līgums. Uzņemoties kopīgu likteni, atbalstot tās
attīstību uz augstu mērķu pamata : investīcijas, partnerattiecības ar
universitētēm, jaunu meiteņu izglītošana...
Brīvība, aizsardzība, progress. Uz šiem pamatiem mums ir jāceļ Eiropas
Atdzimšana. Mēs nevaram ļaut nacionālistiem bez risinājuma izmantot tautas
dusmas.
Mēs nevaram būt mēnessērdzīgi atslābušas Eiropas dēļ. Mēs nevaram ieslīgt
rutīnā un palikt apvārdoti. Eiropas humānisms ir prasība rīkoties. Un it
visur pilsoņi pieprasa līdzdarboties pārmaiņās. Kopā ar Eiropas
institūciju pārstāvjiem un valstīm gada beigas izveidosim Konferenci
Eiropai, lai piedāvātu nepieciešamās izmaiņas mūsu politiskajam
projektam, bez tabū, pat bez līgumu pārskatīšanas. Šai konferencei būs
jāapvieno pilsoņu grupas, jāuzklausa universitāšu pārstāvji, sociālos
partneri, garīgie un reliģiskie pārstāvji. Tā noteiks ceļazīmi visai
Eiropas Savienībai, pārtulkojot konkrētās darbībās tās lielās prioritātes.
Mums būs nesaskaņas, bet vai tad labāk ir sastingusi Eiropa, vai arī tomēr
Eiropa, kas dažreiz progresē dažādos ritmos, paliekot atvēta visiem?
Šajā Eiropā tautas patiešām pārņems kontroli pār savu likteni; šajā
Eiropā Apvienotā Karaliste atradīs savu vietu, es par to esmu
pārliecināts.
Eiropas pilsoņi, Brexit strupceļš ir mācībstunda mums visiem. Iziesim no
šī slazda, dosim vēlēšanām un mūsu projektam jēgu. Jums būs jāizlemj vai
Eiropa, kas sevī iemieso progresa vērtības, kļūs kaut kas vairāk par
atkāpi vēsturē. Tā ir izvēle, kuru es jums piedāvāju, lai kopā iezīmētu
Eiropas Atdzimšanas ceļu.